Pārlūkot Īpašuma mērnieki iekšā Norvēģija vai uzskaitiet savus. Reklamējiet, pārdodiet savu īpašumu un reģistrējiet to izīrēšanaiNorvēģija (Bokmål: Norge; Nynorsk: Noreg; Ziemeļu sāmu: Norga; Lule Sami: Vuodna; Southern Sami: Nöörje), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir Ziemeļeiropas valsts Ziemeļeiropā, kuras kontinentālā teritorija aptver ziemeļrietumu rietumu un ziemeļu daļu Skandināvijas pussala. Norvēģijas daļa ir arī attālā Arktikas sala Jana Majena un Svalbāras arhipelāgs. Buvetas sala, kas atrodas Subantarktikā, ir Norvēģijas atkarība; tas arī apgalvo pret Antarktikas teritorijām Pētera I salu un karalienes Maudas zemi. Kopš 2020. gada novembra Norvēģijas kopējā platība ir 385 207 kvadrātkilometri (148 729 kv. Jūdzes), un iedzīvotāju skaits ir 5 385 300. Valstij ir kopīga gara austrumu robeža ar Zviedriju (1619 km vai 1006 jūdzes gara). Norvēģija ziemeļaustrumos robežojas ar Somiju un Krieviju, bet dienvidos ar Skagerakas šaurumu, no otras puses ar Dāniju. Norvēģijai ir plaša krasta līnija, kas vērsta uz Atlantijas okeāna ziemeļu daļu un Barenca jūru. Jūras ietekme dominē arī Norvēģijas klimatā ar vieglu zemienes temperatūru jūras piekrastēs, turpretī iekšpuse, kaut arī vēsāka, ir arī daudz maigāka nekā apgabali citur pasaulē šādos ziemeļu platuma grādos. Pat polārās nakts laikā ziemeļos temperatūra virs sasalšanas ir parasta parādība piekrastē. Jūras ietekme dažās valsts teritorijās rada daudz nokrišņu un snigšanu. Haralds V no Glukcburgas nama ir pašreizējais Norvēģijas karalis. Erna Solberga ir premjerministrs kopš 2013. gada, kad viņa nomainīja Jensu Stoltenbergu. Norvēģija kā vienota suverēna valsts ar konstitucionālu monarhiju sadala valsts varu starp parlamentu, kabinetu un augstāko tiesu, kā noteikts 1814. gada konstitūcijā. Karaliste tika izveidota 872. gadā kā daudzu sīku valstību apvienošanās un pastāvīgi pastāvēja 1149 gadus. No 1537. līdz 1814. gadam Norvēģija bija Dānijas – Norvēģijas karalistes daļa, un no 1814. līdz 1905. gadam tā bija personīgā savienībā ar Zviedrijas Karalisti. Pirmā pasaules kara laikā Norvēģija bija neitrāla un palika līdz 1940. gada aprīlim, kad valsti iebruka un okupēja Vācija līdz Otrā pasaules kara beigām. Norvēģijā ir gan administratīvās, gan politiskās apakšnodaļas divos līmeņos: apgabali un pašvaldības. Ar sāmu parlamentu un Finnmarkas likumu sāmu tautai ir zināma pašnoteikšanās un ietekme pār tradicionālajām teritorijām. Norvēģija uztur ciešus sakarus gan ar Eiropas Savienību, gan ar ASV. Norvēģija ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Eiropas Padomes, Antarktikas līguma un Ziemeļvalstu padomes dibinātāja; Eiropas Ekonomikas zonas, PTO un ESAO locekle; un daļa no Šengenas zonas. Turklāt norvēģu valodām ir savstarpēja saprotamība ar dāņu un zviedru valodām. Norvēģija uztur Ziemeļvalstu labklājības modeli ar universālu veselības aprūpi un visaptverošu sociālā nodrošinājuma sistēmu, un tā vērtības sakņojas egalitāros ideālos. Norvēģijas valstij ir lielas īpašumtiesības galvenajās rūpniecības nozarēs, un tai ir plašas naftas, dabasgāzes, minerālu, zāģmateriālu, jūras veltes un saldūdens rezerves. Naftas rūpniecība veido apmēram ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Pamatojoties uz vienu iedzīvotāju, Norvēģija ir pasaulē lielākā naftas un dabasgāzes ražotāja ārpus Tuvajiem Austrumiem. Valstij ir ceturtie lielākie ienākumi uz vienu cilvēku pasaulē Pasaules Bankas un SVF sarakstos. CIP sarakstā IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju (2015. gada aplēses), kurā iekļautas autonomas teritorijas un reģioni, Norvēģija ierindojas vienpadsmitajā vietā. Tam ir pasaulē lielākais valsts ieguldījumu fonds, kura vērtība ir 1 triljons ASV dolāru. Norvēģijai kopš 2009. gada ir visaugstākais cilvēku attīstības indeksa rangs pasaulē, un tas bija arī iepriekš no 2001. līdz 2006. gadam; tai ir arī visaugstākais ar nevienlīdzību koriģētais vērtējums 2018. gadā. Norvēģija ierindojās pirmajā vietā pasaules laimes ziņojumā par 2017. gadu un pašlaik ieņem pirmo vietu OECD Labākas dzīves indeksā, Sabiedrības integritātes indeksā un Demokrātijas indeksā. Norvēģijā ir arī viens no zemākajiem noziedzības rādītājiem pasaulē.Source: https://en.wikipedia.org/