Pārlūkot Apdrošināšanas pakalpojumi iekšā Nīderlande vai uzskaitiet savus. Reklamējiet, pārdodiet savu īpašumu un reģistrējiet to izīrēšanaiNīderlande (holandiešu: Nederland [ˈneːdərlɑnt] (klausieties)), neoficiāli Holande, ir valsts, kas galvenokārt atrodas Rietumeiropā un daļēji Karību jūras reģionā, veidojot lielāko Nīderlandes Karalistes veidojošo valsti. Eiropā to veido 12 provinces, kas robežojas ar Vāciju austrumos, Beļģiju dienvidos un Ziemeļjūru ziemeļrietumos, ar jūras robežām Ziemeļjūrā ar šīm valstīm un Apvienoto Karalisti. Karību jūras reģionā to veido trīs īpašas pašvaldības: Bonaire salas, Sint Eustatius un Saba salas. Valsts oficiālā valoda ir holandiešu valoda, un Rietumfrīzu valoda ir sekundārā oficiālā valoda Frīzlandes provincē, bet angļu valoda - Papiamentu - kā otrās oficiālās valodas Karību jūras reģionā Nīderlandē. Holandiešu zemais saksiešu un limburgiešu valoda ir atzītas reģionālās valodas (runā attiecīgi austrumos un dienvidaustrumos), savukārt sinteņu un jidišu valodas ir atzītas par teritoriālajām valodām. Četras lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Roterdama, Hāga un Utrehta. Amsterdama ir valsts visvairāk apdzīvotā pilsēta un nominālais galvaspilsēta, savukārt Hāga atrodas štatu ģenerālštatos, Ministru kabinetā un Augstākajā tiesā. Roterdamas osta ir aktīvākā jūras osta Eiropā un aktīvākā jebkurā valstī ārpus Austrumāzijas un Dienvidaustrumu Āzijas, aiz Ķīnas un Singapūras. Amsterdamas lidosta Schiphol ir visnoslogotākā lidosta Nīderlandē un trešā noslogotākā Eiropā. Valsts ir ES, Eirozonas, G10, NATO, ESAO un PTO dibinātāja, kā arī Šengenas zonas un trīspusējās Beniluksa savienības sastāvdaļa. Tajā atrodas vairākas starpvaldību organizācijas un starptautiskās tiesas, no kurām daudzas ir koncentrētas Hāgā, kuru attiecīgi dēvē par “pasaules likumīgo kapitālu”. Nīderlande burtiski nozīmē “zemākas valstis”, ņemot vērā tās zemo pacēlumu un plakano topogrāfiju, kur ir tikai aptuveni 50 % no tās zemes pārsniedz 1 metru (3 pēdas 3 collas) virs jūras līmeņa un gandrīz 17% nokrīt zem jūras līmeņa. Lielākā daļa apgabalu zem jūras līmeņa, kas pazīstami kā polderi, ir meliorācijas rezultāts, kas sākās 16. gadsimtā. Sarunvalodā vai neoficiāli uz Nīderlandi laiku pa laikam atsaucas Pars pro toto Holland. Ar iedzīvotāju skaitu 17,4 miljoni cilvēku visi dzīvo aptuveni 41 800 kvadrātkilometru (16 100 kvadrātjūdzes) platībā, no kuriem zemes platība ir 33 500 kvadrātkilometri (12 900 kvadrātjūdzes) - Nīderlande ir 12. blīvāk apdzīvotā valsts pasaule un otrā blīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā ar blīvumu 521 uz kvadrātkilometru (1350 / km mi). Neskatoties uz to, auglīgās augsnes, maigā klimata, intensīvās lauksaimniecības un izgudrojuma dēļ tā ir otra lielākā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportētāja (pēc Amerikas Savienotajām Valstīm). Nīderlande kopš 1848. gada ir parlamentāra konstitucionāla monarhija ar vienotu struktūru. Valstī ir izveidojušās pīlārisma tradīcijas un ilgstoša sociālās tolerances pieredze, legalizējot abortus, prostitūciju un cilvēku eitanāziju, kā arī uzturot liberālu narkotiku politiku. Nīderlande nāvessodu Civillikumā atcēla 1870. gadā, lai arī tas joprojām bija kara likuma un militāro likumu sastāvdaļa. Otrajā pasaules karā to atkārtoti ieviesa Bijzonder Gerechtshof, kas nodarbojās ar kara noziedzniekiem. 1983. gadā to pilnībā svītroja no konstitūcijas. Nīderlande 1919. gadā atļāva balsot sievietēm, pirms 2001. gadā kļuva par pasaulē pirmo valsti, kas legalizēja viendzimuma laulības. Tās jauktā tirgus attīstītajā ekonomikā bija trīspadsmitie lielākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Nīderlande ir viena no augstākajām preses brīvības, ekonomiskās brīvības, cilvēka attīstības un dzīves kvalitātes, kā arī laimes starptautiskajos indeksos. 2019. gadā Nīderlandei bija vienpadsmitā augstākā ekonomika, ko mēra pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. 2019. gadā tas ieņēma desmito vietu pēc tautas attīstības indeksa un piekto vietu 2019. gada pasaules laimes indeksā.Apdrošināšana ir līdzeklis aizsardzībai pret finansiāliem zaudējumiem. Tas ir riska pārvaldības veids, kuru galvenokārt izmanto, lai ierobežotu iespējamu, nenoteiktu zaudējumu risku. Uzņēmums, kas nodrošina apdrošināšanu, ir pazīstams kā apdrošinātājs, apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvadātājs. Personu vai vienību, kas pērk apdrošināšanu, sauc par apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju. Apdrošināšanas darījumā apdrošinātais uzņemas garantētus un zināmus salīdzinoši nelielus zaudējumus, maksājot tos apdrošinātājam apmaiņā pret apdrošinātāja solījumu atlīdzināt apdrošināto segto zaudējumu gadījumā. Zaudējumi var būt vai var būt finansiāli, taču tiem jābūt reducējamiem ar finansiāliem noteikumiem, un tiem jāietver kaut kas tāds, kurā apdrošinātajam ir apdrošināmas intereses, ko nosaka īpašumtiesības, valdījums vai iepriekš pastāvošas attiecības. Apdrošinātais saņem līgumu, ko sauc par apdrošināšanas polisi, kurā sīki aprakstīti nosacījumi un apstākļi, kādos apdrošinātajam tiek piešķirta finansiāla kompensācija. Naudas summu, ko apdrošinātājs iekasē no apdrošinātā par apdrošināšanas polisē noteikto segumu, sauc par prēmiju. Ja apdrošinātajam rodas zaudējumi, kurus, iespējams, sedz apdrošināšanas polise, apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam prasību, lai viņš to apstrādātu atlīdzību koriģētājā.Source: https://en.wikipedia.org/