Pārlūkot Apdrošināšanas pakalpojumi iekšā Grieķija vai uzskaitiet savus. Reklamējiet, pārdodiet savu īpašumu un reģistrējiet to izīrēšanaiGrieķija (grieķu: Ελλάδα, Ellada, [eˈlaða]), oficiāli Grieķijas Republika, kas pazīstama arī kā Hellas, ir valsts, kas atrodas Dienvidaustrumeiropā. Tā iedzīvotāju skaits no 2018. gada ir aptuveni 10,7 miljoni; Atēnas, valsts galvaspilsēta, ir tās lielākā pilsēta, kurai seko Saloniki. Grieķija, kas atrodas Balkānu dienvidu galā, atrodas Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustcelēs. Tam ir kopīgas sauszemes robežas ar Albāniju ziemeļrietumos, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju ziemeļos un Turciju ziemeļaustrumos. Egejas jūra atrodas uz austrumiem no kontinentālās daļas, Jonijas jūra uz rietumiem, Krētas jūra un Vidusjūra uz dienvidiem. Grieķijai ir garākā piekrastes līnija Vidusjūras baseinā un 11. garākā krasta līnija pasaulē, kuras garums ir 13 676 km (8498 jūdzes), un tajā ir daudzas salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Astoņdesmit procenti Grieķijas ir kalnaini, un Olimpa kalns ir augstākā virsotne 2918 metru augstumā. Valsts sastāv no deviņiem tradicionālajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem: Maķedonija, Centrālā Grieķija, Peloponēsa, Tesālija, Epirusa, Egejas jūras salas (ieskaitot Dodekanesas un Kiklādes salas), Trāķija, Krēta un Jonijas salas. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas šūpuli, kas ir demokrātijas, rietumu filozofijas, rietumu literatūras, historiogrāfijas, politikas zinātnes, galveno zinātnes un matemātikas principu, rietumu dramaturģijas un olimpisko spēļu dzimtene. Kopš astotā gadsimta pirms mūsu ēras grieķi tika organizēti dažādās neatkarīgās pilsētu valstīs, kas pazīstamas kā pole (vienskaitļa polis), kas aptvēra Vidusjūru un Melno jūru. Maķedonietis Filips II apvienoja lielāko daļu mūsdienu Grieķijas ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras, un viņa dēls Aleksandrs Lielais ātri iekaroja lielu daļu senās pasaules, sākot no Vidusjūras austrumiem līdz Indijai. Nākamajā hellēnisma periodā Grieķijas kultūra un ietekme senatnē bija augstāka. Grieķija tika pievienota Romai otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras, kļūstot par neatņemamu Romas impērijas daļu un tās pēcteci Bizantijas impēriju, kas pārņēma grieķu valodu un kultūru. Grieķijas pareizticīgo baznīca, kas izveidojās pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, palīdzēja veidot mūsdienu grieķu identitāti un pārnesa grieķu tradīcijas plašākā pareizticīgo pasaulē. Pēc nonākšanas Osmaņu valdībā 15. gadsimta vidū Grieķija 1830. gadā pēc neatkarības kara kļuva par modernu nācijas valsti. Valsts bagātīgo vēsturisko mantojumu daļēji atspoguļo 18 UNESCO Pasaules mantojuma vietas. Grieķija ir vienota parlamentāra republika un attīstīta valsts ar progresīvu ekonomiku ar augstu ienākumu līmeni, augstu dzīves kvalitāti un ļoti augstu dzīves līmeni. Tās ekonomika ir lielākā Balkānos, kur tā ir nozīmīgs reģionālais investors. Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāja Grieķija bija desmitais loceklis, kas pievienojās Eiropas Kopienām (Eiropas Savienības priekšgājējs), un kopš 2001. gada ir Eirozonas sastāvdaļa. Tā ir arī daudzu citu starptautisku institūciju, tai skaitā Padomes, locekle. Eiropa, Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Starptautiskā organizācija de la Frankofonija (OIF). Grieķijas unikālais kultūras mantojums, lielā tūrisma nozare, ievērojamā kuģniecības nozare un ģeostratēģiskā nozīme klasificē to kā vidēju spēku.Apdrošināšana ir līdzeklis aizsardzībai pret finansiāliem zaudējumiem. Tas ir riska pārvaldības veids, kuru galvenokārt izmanto, lai ierobežotu iespējamu, nenoteiktu zaudējumu risku. Uzņēmums, kas nodrošina apdrošināšanu, ir pazīstams kā apdrošinātājs, apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvadātājs. Personu vai vienību, kas pērk apdrošināšanu, sauc par apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju. Apdrošināšanas darījumā apdrošinātais uzņemas garantētus un zināmus salīdzinoši nelielus zaudējumus, maksājot tos apdrošinātājam apmaiņā pret apdrošinātāja solījumu atlīdzināt apdrošināto segto zaudējumu gadījumā. Zaudējumi var būt vai var būt finansiāli, taču tiem jābūt reducējamiem ar finansiāliem noteikumiem, un tiem jāietver kaut kas tāds, kurā apdrošinātajam ir apdrošināmas intereses, ko nosaka īpašumtiesības, valdījums vai iepriekš pastāvošas attiecības. Apdrošinātais saņem līgumu, ko sauc par apdrošināšanas polisi, kurā sīki aprakstīti nosacījumi un apstākļi, kādos apdrošinātajam tiek piešķirta finansiāla kompensācija. Naudas summu, ko apdrošinātājs iekasē no apdrošinātā par apdrošināšanas polisē noteikto segumu, sauc par prēmiju. Ja apdrošinātajam rodas zaudējumi, kurus, iespējams, sedz apdrošināšanas polise, apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam prasību, lai viņš to apstrādātu atlīdzību koriģētājā.Source: https://en.wikipedia.org/